Inta Ruka - Prauliņa

 Inta Ruka - Prauliņa

volejboliste, inženiere, sabiedriskā darbiniece

Inta Ruka - Prauliņa 
2005. g. 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa
TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI

2025. g. 14. oktobrī - Intas Prauliņas (dz. Ruka) piedzimšanas simtgade. 

Inta Ruka - Prauliņa (1925 - 2020) dzimusi un augusi Rīgā Latvijas sporta kustības aizsācēja soļotāja, triju olimpiāžu dalībnieka Alfrēda Ruka (1890 - 1941) [biedrība Marss, LOK] ģimenē. Tēvs - soļošanas čempions, rekordists, 1910 - 1915 konstruktors tehniķis fabrikā "Russo -Balt". Pēc Pirmā pasaules kara - darbvedis Dzelzceļa virsvaldes juriskonsultācijā.

Intas māte Kristīne Zelma Johana Ruka (dzim. Pētersone, 1892 Dikļi - 1956. g. 29. feb. Krasnojarska) apprecas ar Alfrēdu Ruku Matīšu baznīcā. 1916. g. dzimst Ausma Valērija (Ruks) Aistere, 1922. g. Gaida Ruks, 1923. g. Zenta Amanda (Ruka) Lūse, 1925. g. Inta Dagmāra (Ruks) Prauliņa, 1934. g. Ivars Tālivaldis Ruks.

Intu Ruks kristījis māc. K. Freudenfelds 1925. g. Jaunās Svētās Ģertrūdes ev. lut. draudzē, baznīcā (iesv. turpat, pēc kara 1948. g. māc. K. Zviedris). 

Latvijas brīvvalsts laikā top Ruku ģimenes māja Rumpmuižas (tag. Augusta Deglava ielā 40)

Tēvs ieliek pamatus Intas sporta attīstībā, meitenes dotības sportā izpaužas jau skolas gaitās.
Skolas gadi Rīgas pilsētas 24. pamatskolā (līdz 1938. g.), vēlāk – Viļa Olava komercskolā (volejbola treneris Alfrēds Lukstiņš). Pirmās oficiālās sacensības 14 gadu vecumā – 1939. gada Latvijas meistarsacīkstes volejbolā. 

1941. g. 14. jūnijā Maskavas nodibinātā vara ģimeni izšķir un izsūta uz Sibīriju spaidu darbos. Inta liktenīgajā vilcienā pieredz epizodes, kuras vēlāk tiek atspoguļotas Dzintras Gekas un citu filmās, Baņutas Rubess veidotajā izrādē u.c.: atmiņas par Finku, Benjāmiņa kundzi (un laika gaitā arī ar rež. Oļģertu Kroderu u.c.). Tomēr skarbā ikdiena netraucē sameklēt brīvus brīžus, kad taigā spēlēt arī improvizētu volejbolu. 

1956. g. 29. februārī mirst māte Kristīne Ruka, apglabāta mūžīgā sasaluma zonā. 

Pēc kara - 1947. g. Intai izdodas nokļūt atpakaļ Latvijā. 1949. g. pabeidz 3. vidusskolu ar izcilām sekmēm un sudraba medaļu, 1949. g. Inta Prauliņa iestājās LVU Ķīmijas fakultātē, spēlē LVU volejbola komandā. Izcīnītas pirmās vietas Starprepublikāniskos augstskolu turnīros.

Pēkšņi 1953. g. tiek atkārtoti arestēta uz deportēta uz Sibīriju. Intas stingrais raksturs neļauj padoties - kļūst par spēlējošo treneri Krasnojarskas (~1953-54), drīz Kirgīzijas (~1954-56) volejbola komandās. 

Atgriežas Latvijā 1950-to g. vidū. 

1956.g. pabeidz Ķīmijas fakultāti, 31 gadu vecumā noslēdz aktīvā sporta gaitas (pēdējās sacensības – pret Bulgārijas volejbolistēm), apprecas ar arhitektu Imantu Prauliņu, drīz piedzimst dēli Uģis Prauliņš (1957), mūziķis, Atis Prauliņš (1961), dizainers. Tālākos gados paralēli iegūst otru augstāko izglītību, kas ļauj Intai Prauliņai strādāt kā siltumtehnikas inženierei institūtos: Pilsētprojekts, Rūpnīcprojekts, galvenie objekti: Dailes teātris, Ogres KN, Valmieras slimnīca u.c. 

Ar dzīvesbiedru, Zinātniskās restaurācijas pārvaldes galv. arhitektu Imantu Prauliņu realizē vīziju Garciemā Jūras (tag. Mežciema) ielā 55, kur daudzi uz jūru gājēji bieži piestāja palūkoties uz šo sava laika mikropasaulīti.
1980.g. otrajā pusē - Atmodas un Neatkarības atgūšanas laikā Inta ir viena no Rīgas Politiski represēto kluba darbības pamatlicējām (1988). 

Pēc dzīvesbiedra Imanta Prauliņa (1924 - 1994) nāves pārceļas uz atgūto sava tēva celto māju Augusta Deglava ielā 40, atjauno un kopj tās dārzu līdz pat sava mūža pēdējiem gadiem. Liktenis ir bijis labvēlīgs, lai vēl satiktu (arī aizokeāna trimdas) skolas draugus, paspētu doties ceļojumā uz Dienvidu un Vakareiropu, Ameriku. 

Sabiedriskā dzīve turpinās. Sporta muzejam ziedo tēva medaļas un citas sporta relikvijas. Intu intervējuši un filmējuši Andrejs Feldmanis, Anatolijs Pjatkins, Dzintra Geka u.c. 

Par nopelniem sabiedrības labā Intai Prauliņai 1997. g. tiek piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme. 

Dzīves izskaņa, tās pēdējie mēneši tiek pavadīti Mālupes Sociālās aprūpes centrā 'Pīlādži'. 

Ģimenes vārdā - paldies visiem par iejūtību un palīdzību Intas Rukas - Prauliņas krāsainā, raibā, smagā, spraigā, vērtīgā un skaistā mūža nogalē. 

Intas Prauliņas (dz. Ruka) šīs zemes mūžs noslēdzās 2020. g. 1. februārī astoņos vakarā.

Visu mūžu Inta Latvijas vārdu, godu un ideju turēja godā un nesa sevī un savus spēkus veltīja Latvijas atdzimšanai. Paldies, ka to Inta mums ir iemācījusi. 

Jāpiebilst, ka Inta bija skaista sieviete, interesanta sarunu uzturētāja sabiedrībā, vienmēr izpalīdzīga, nenogurstoša mazbērnu auklētāja. 

Lūdzu lasiet šeit ko vairāk:
Inta Prauliņa (1925-2020) Latvijas Okupācijas muzeja video… https://www.youtube.com/watch?v=2EwrBgGf6pA&t=4s
Sporta muzejs http://www.sportamuzejs.lv/.../428-inta-praulina-ruka...
Laikraksts Latvietis https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=9581
arī https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2498
Filma: Sporta apskats Nr.1 (1990), Bijusī volejboliste Inta Prauliņa-Ruka; operators: Anatolijs Pjatkins https://www.filmas.lv/movie/2206/ (~7. minūte - - >)
Timenote https://timenote.info/lv/Inta-Praulina